No bilžu arhīviem: 1993. gads, man 11 gadiNeskatoties uz to, ka bērnībā man patika kāpt kokos, pagalmā spēlēt kariņus ar puikām un arī kādu reizi pakauties (aizstāvot savu cieņu un godu) man tomēr būtu jāsaka paldies maniem vecākiem: mammai, kura man ar savu sievisķīgo un vienmēr stilīgo piemēru rādīja, ka par sevi ir jārūpējas, ne tikai par izskatu, bet arī par izaugsmi, par to kā izkopt manieres un valodu. Paldies manam tētim, kurš pret mani jau kopš bērnības izturējās kā pret lēdiju, kurš aizveda mani uz modernajām dejām un ar savu piemēru rādīja, kas ir īsts džentlmenis. Paldies maniem vecākiem
